svētdiena, 2010. gada 28. novembris

!!!











šī bija kārtējā fantastiskā nedēļas nogale
LISABONĀ šoreiz
nostaigāta kilometrāža/apskatīts pasaulē otrais lielākais akvārijas-hoho redzētas haizivis/lisabonas kontroles apiešana un brauksana par zaķi/pusdienas restorānā pa 20 euro(abām gan mums kopā) ar visiem iespējamajiem jūras furunkuļiem/mans pirmais starbucks kafijonis/tad,protams,mums vajadzēja iemaldīties fantastiskākajā katedrālē,kurā notika gada notikums-procesija ar pašu kardinālu(neko tādu manas acis nebija redzējušas&ausis ausijušas-kārtējais pirmreizīgums)daudz smiekli,skaistuma,izpumpējiena,informācijas un ballllliiiiiiteeee....tas,kas darās šeit nakts dzīvē ir AMAZIIING!!!vnk un bez komentāriem...nezināju,ka tāda jauniešu koncentrācija varbūt normāla(ja nu vienīgi neesi kkada festivala)mans dārgākais alus pa 4 euro...bet tā vērts-tā glāze tā arī visu vakaru nebija tukšā:)
tad pamodos mazā portugāļu istabiņā,bet,kad atvēru mazo lodziņu-atkritu atpakaļ gultā-skats pār lisabonas vecpilsētu...miljonajamiem sārtajiem dakstiņu jumtiem un šaurajām,romantiskajām ieliņām.neaprakstāmi tā pa istam!
es te visu ļoti ačgārni un haotiski ļurinu,bet labi,ka vispār:D
karels(čehu puika) pavadīja līdz metro un atpakaļ uz Ilmari&markus omulīgajiem apartamentiem..pēc aigas...lai mestos kārtējās dēkās
tās sajūtas būs ar mani uz mūžiem.

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

...





sēžu-ēdu lētu sieru &dzeru vīnu,to gan labu
daudz domāju lietas apaļas un cietas.droš tāpēc,ka pirmoreiz tā pa īstam paliku viena(aidzis lisabonā-viņai viešņa atbraukusi)
esmu teikusi,ka nepatīk palikt vienai(protams,ar dažiem izņēmumiem)un tam ir iemesls..tad nekontrolējami smadzene ķeras pie Lielo domu domāšanas...un tad es ar visu savu pozitīvismu varu iesālīties.
šeit raksturīgi,ka dienas var būt kā melns pret baltu.tīrais šaha galdiņš,ko neteiksi:)...
sapratu,ka nelūztu un nekad to nemaz neesmu darījusi(nezinu vai pareizi uzrakstīju nelūstu:)..šoreiz žēl,tad būtu iespējams mainīt kādas lietas tā krasi un pamatīgi,bet vnk nelus(z)tu un tā tas turpinās over and over again.
es gribu `iespēju mainīt`...esot tālu no mājām,no savas ikdienas-to redzot kristāldzidri no malas-ir lietas,kam jāmainās!!bet tas var notikt mainot lietas būtībā..un domas/uzskatus,kas iesakņojušies pārāk dziļi......caur audzināšanu,pieredzi,lai cik pareiza,nepareiza tā būtu
jāpalasa kāda gudra grāmata...mans prāts paliek par īsu manām izpausmēm un vēlmēm...lai gan drošvien arī tam būšu par slinku(ak,nenovērtējamie tēva gēni)
ne priecīgajā prātā izdomāju kko uzrakstīt(paradīžē krīze,ko) un mūsdienās taču tik normāli komunicēt jo publiskāk,jo labāk...piem.,drīz caur twitteri izkārtosimies-oi nē-tas jau notiek! `eju pakakāt` twiti ir tik stilīgi!!!pseidomāksla
man patīk,ko reiz kāds gudrs cilvēks(un es domāju-enciklopēdiju staigājošu) man teica jeb ar ko attaisnoja savu sarkasmu`jau agrā vecumā sapratusi cik pasaule ir piedirsta-atvainojos-sabojāta...nav vērts iespringt` viņa sak
70% vienalga -20 ar kko% priecājas par tām citu nelaimītēm..un tad,ja paveicas, ir tas mazais procents,ko atliek nosargāt!
beeeeeeeeeeeeeeet esmu patīkami pozitīva par liepājas lietām-zinu,ka tās man pietrūkst/visas lietas,ko lasu/kas notiek tur-ir neizsakāmi žēl,ka tas iet secen.lai gan..vecais labais egoisms-gribas vnm un visur paspēt..

slinkums kapitulēs kādu dien-es solos:)

skolā mācos -mācos un patīk.jaunas programmas un visādas citādas stilīgas fīčas un tā..juhuuu
un par To galveno,kas visas manas princeses, šķiet, interesē visvairāk...pie apvāršņa parādījies Kāds,jā gan.
viss kas notiek-notiek uz labu...bez šīs domas nevar

varbūt uzīša saucamais-kultūršoks sācies:D
p.s.laiks,kad šeit bija meitenes-neaprakstāms,paldies:*
te runāja pudele vīna vai o_zee?
to manīs...rīts gudrāks par vakaru.ja šī ziņa nebūs-rīts ir bjis gudrāks:)
...nemaz ne maz ziņas tikušas iesāktas-saglabātas un nepublicētas...tādas tās paliks laikam.

ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris

nu vot tā

man nav spēka pārlasīt ziņas-jauni ceptās...piedod jel gramatikas un stila kļūdu dievs
xxx

.

un tad vēl gribēju pateikt-ar sirdi un dvēseli esmu latviete-valmieriete!!!
nav nekāds jaunums,ko...bet nu tagad jūt-nu tā līdz kaulam:)

spīd!!

jaungada ballīte spīd !
okeāna malā-vietā ko sauc par `surf castle`
esot tāda kā VIP-tikai īpašiem ielūgumies-un esam ielūgtas.
rīko(pieminētais) Rafa...turīgs advokāts&kvēls sērferis
*es gatavojos,bindžiņ:)

caldas da rainha...jebšu mūsu kaldaša:)

mamma man reiz zvanot-jautāja-zabīn tu tur ballējies&dzersties vien laikam,kā ar skolu?tas tāds maldīgs priekšstats radies:)mana vaina.biju rakstījusi par ballītēm vien(.a ko man-ja nevaru to zvēru iekšā nokaut?
bet lūdzu-mazliet ikdienas
rīt gara diena-tad tā pa īso mēģināsim.
kad atbraucām-jutos kā no laivas izmesta...paģiru dēmons vēl nebija mani atlaidis un viss viss riebējās...for gād seik-lielā virtuvē,kur var ko gatavot arī bez mikrenes ir pagrabstāvā(tagad jau ok-fizuhiņš)
nu tā-traļi vaļi...kādas pāris dienas man tā arī nepatika-dikti gribējās atpakaļ Leiriu-tik tikko pierodi/aprodi/iejūties-tā atkal kabūm-jauna vieta(piedodiet,šeit noteikti vajadzēja-ou yee esam jaunā pilsētā-viss atkal jauns,tik interesanti...kikirikikii mī hapī)bet nu nē-atkal koferis-un tā uz nedēļu-neizkravājos,jo domāj,ka aši knaši atradīs dzīvokli un pazudīs.hā
dzīvokļi-tā tik bija pi****-bet tā staigājot-normāli iepazina pilsētu.un jāa-iemīlēja.(bijām jau atradušas un pateikušas `jā , kad visas izlēma parunāt vai nebūtu ērtāk/lētāk palikt rezidencē.bijām jau iejutušās un palikt bija pareizais lēmums,vienalga kad/kā pie viņa nonācām.)
bet joprojām maldos-īsta portugāļu vieta mums te(nekāds tūrisma mērķis jau toč nav)-centrā māja pie mājas-viss sastāv no ieliņu režģa,ko vēl `nekožu` pilns ar bodēm un kafenītēm.šie cilvēki jau nu tiešām nesēž majās-ik dienu kafij dzertuves pilnas-kur penšu paradīze un mazie šoti,kur jauniešu pielieti vasars dārzi.kūsā un mutuļo apkārt:)
šopings var parauties uz urrā-lēti,lēti un atkārtošu lēēti-kurpju krātuves,kā arī `dzelteno` mārketi-lutināt lutina.
un mūsu pilsētas lepnums-lielais,(lētais) dārzeņu tirgus-kkas,kas atgādina ļiepāju.uzslejas ik dienas centra laukumā.nespēju vairs ieturēties bez salātlapu kravas-ņam ņam+augļi mutē kūtošie.patīk šis sezonālisms-kad kokos redzi parādāmies hurmas un granātābolus (kā tagad)tad arī tik tad tie parādās veikalos/tirgū.tas raiš ticību dabiskumam
kā jau daudziem pirmo paziņoju-alko joprojām lēts šeit:D
vīnu pārbagātība.
dažs lētāks par ūdeni
tātātā.vēl mums parki interesantiem kokiem.šeit prasās bilde-būs!vēlāk...
`vivaci`mūsu shoping centrs...kā jau viņiem patīk-ieejot veikalā-tu atrodies trešajā stāvā-ir vēl viens stāvs augstāk,bet pārējie tik uz leju.
kas veļ veļ
skooooola man tāda kā zin jūrmalas sanatorija-nost no centra,priežu ieskauta-balta &viscaur stiklota ar biblio vienā sānā, ēdnīcas ēku pa vidu un teātra fakultātes ēku beidzot-to visu savieno koka laipveidīga taka,pa kuru ejot, nepamet sajūta,ka atrodies kāpās.kas man,protams, patīk:) un tā smarža-ejot caur mežīnu..smarža,kas nāk no tām 20cm skujām-reibinoša.tāda radoši labi novietota tā skola-kad pabeigs renovēt fasādi ta jau arī kopskats uzlabosies.jāā-šī ir portugāles radošā vieta-visi dīvainīši salidojuši vienu-viet:D homo cilvēku īpatsvars sveras uz viņu pusi...visi dolce&gabana roksomiņu džekiņi-vairumam pēc gaitas&co var redzēt kas un kā-pārējiem,muti atverot.neesmu aizspriedumaina-it nemaz,bet pie šitā kvantuma gan jāpierod...un uh-tie mazie/mazliet nošmulētie puikiņi-jā jā-pupi tikai nodod-lezbiešu kolonijas-vīrišķā pola pārstāves,kurām izskatās tā uz 15 gadiem.man šķiet mazliet `apmaldījušās` mēs smejam,ka tas klosterisko koju dēļ-džeki tiek ielaisti tikai konkrētās telpās-dievs nedod-istabiņās.mūsu tikumu sargā.(mēs jau tādas maziņas-dumiņas, laikam) un ta šās te-sapārojas pa istabiņām.
nav mana darīšana-tik man no meitenēm ieteica vairāk uzmanīties.
tā šī nācija-visumā jau draudzīga,garāka gan nav palikusi:) tai ziņā, iederos kā savējā.
viena daļa-komplekso par savu angļ val. un baidās no mums-otra bučo un gatava palīdzēt it visā.vispār jau man baigi patīk tās bučiņas čau-čau vietā(es man liekas šo jau teicu)bet nu patīk.džai ho-šodien pirmo reiz sabučojos ar bārdu-interesantas izjūtas,bet man patika :D šī bij tāda mīksta... man te tāds draudziņš-ļooti izpalīdzīgs no `interaktīvās skaņas` kursa atradās-Douglas sauc to dzīvnieku jeb Doug [dag].ritīgs roka vecis ar visiem atribūtiem-esmu iedalīta vienā darba grupā ar viņu+vienu panku + tādu simpātisko dzīvnieku vēl-šie kursa labākie skaņu džeki.lucky me:)
ar pārējiem kursiem es vēl tikšu galā-haoss jau normāls-jā,vēl maldos un meklēju īstos priekšmetus.nav viegli,bet neesmu jau no kkā tur taisīta-nesalūzīšu.
beidzot tā pa īstam neatkarīgi dzīvojos-audzinu raksturu gan finansēs,gan kulinārijā.
ierastais slinkums gan nav viegli izsitams,mazliet jāpacīnās
bet piešķirtā stīpa no LV skolas-deva pamatīgu grūdienu/sparu/cīņasspēku un galvenais-ticību sev!ka varu būt labāko četriniekā no visiem kursiem.žēl,bet laikam atzinību man vajag vairāk kā gribas atzīt
hā-varu šķetināt vaļā cilpas mezglu,ko sēju,kad likās-ar finansēm būs p***** un vēl tik daudz tač gribas redzēt/baudīt:)
tas man atgādina.ka ļoooti gaidu savas meitenes (kas šobrīd vēl porto) rīt pie sevis beidzot-ar latvju gardumiem.gribu nonesties `sievu` stilā.

o ou...
mazliet jāpiemin lietiņas-apaļas un cietiņas
Nikolā,Alberto,Rafa,Antonio-pagaidām(uzsveru)tuvākie cilvēki šeit.īpaši Nikolā-mūsu sargenģelis-tik dauuudz un nesavtīgi mums palīdzējis.esam viņam parādā rosolu(un ar tā krievu veikala pretīm kojām`snami vsegda vkusna` palīdzību tas arī būs iespējams,jo parastajos mārketos krējumu neredzēsi.kā arī gotiņas/laimas zefīrus utt.)Ziemassvētkos-zinu,ko pirkšu-štovētie ar bij..vismaz kāda mājas garšiņa.a krievu vodka šeit astronomiskās cenās gan.
atkal pie tēmas-tātad Alberto-vietējā barčika(par kuru tālāk netikām visas šīs divas nedēļas)īpašnieks/bārmenis arī Dj ...par `savējo` uzmetās-kas nozīmēja ballītes ar uzsauktiem šotiem utt. kā arī afterpārtiju aiz slēgtām bāra durvīm,kad atradāmies jau pašas aiz letes un kokčas lija...tad pa vidu visam vēl tur tabaku tīt mācijos šķiet.viņiem patīk kā ballē letiņas-galdi malā un grīda rīb.mans mazais fonteins!
mājās viņi nesēž arī vakaros(vismaz pēc tā kā vnm pārpildīts cetra laukums `prasa` -tur kopīgu ballīti iegriež visi-no mazgadīgajiem līdz pusmūžam.viens otram netraucē -tā teikt.)bet viņiem ļoti populāras kopīgās vakariņas-daži pat nekad neesot tās ēduši redz vieni vai savās mājās.izzēšanās viņiem ir sociāli aktīvs process.)esam pabijušas gan viņu tradicionālajā restorāna apmeklējumā(dievīgas zivis&vīna pļumpēšana)(starpcitu,vienalgo ko katrs ņem-cenu dala vienādi uz visiem,mazliet iegrābāmies:D)gan ,biežāk notiekošajās,mājas vakariņās.garneles jau kaklā sprūst:) nu nē-gatavo jau šiki,jo īpaši tās jūras veltes un,kur nu bez vīna...:)
nu tā mani tautieši:)
rudens arī man-lietus un palmas dzeltējošas...temp.stabiņš gan turas virs tā otrā desmita:)pagaidām

sestdiena, 2010. gada 25. septembris

pēdējais erasmusnieku pārķiks Leiria

atkal grāvējs!
man
diena bija gara.bija exāmens portugāļu valodā-kā nekā:D sākas ar mutisko daļu-krita loze,ka jāapraksta savs brālis-raksturs,izskats &co pēkšņi likās,ka neko vairs neatceros..bet savācās un izlocīja tā tīri neko,pat ar lepnumu pateic,ka tētis jau-meitiņai keitai(kura neizsakāmi pietrūkst,ik pa laikam pāršķirst bildes-čunčurs aug gaismas ātrumā)nu jā kkā tā-tad sekoj klausīšanās un rakstiskā-izklausās trakāk viss nekā bij...bet tas labi,ka tā izklausās:)
pulkst.5 pm tik tikām prom-izskrēj vēl pēdīgo reiz lielo shoping centru un ta sprintā pret kalnu atpakaļ uz residenci-mums bija tikai 20 min laika,lai sataisītos-lielajām/pēdējām vakariņās restorānā,bet portugāļi kavē vnm un visur.
vakariņas bija spēcīgas-VISI sametās/it īpaši pasniedzējas/tas bij troliņš uz mega decibeliem-visi bildējās kur nu kurais-smaidīju daudz,bet kam bildes prasīt neatceros:) visi mīļojās un greizām acīm viens otru aicināj ciemos uz savām valstīm(īpaši ar čehiem no prāgas aizrunājos,protams:) par vakariņām mums visiem bij iepriekš jāsamaksā 15 euro-un tur bija iekļauta zivs un deserts un alkohols cik iekšā lien:D kā jau teicu-visi bija tintē-un ta šāv uz savu dejojamo `mīlulīti`(es vēl joprojām nezinu kā to bāru sauca) pretī baznīcai-un tur nu bij kkāds dirty dancing kadrs- par personisko telpu aizmirsti,visi laimīgi berzās viens gar otru-pamati rībēja un jumts cēlās-erasmus nu šāva pulveri bez žēlastības..pēdējais vakars-vai nu visu vai neko!!
kādā brīdī pie skatuves galdiņa sāku runāties,nē, sabļauties ar diviem vietējiem puišiem,kuri acīm redzami izbaudīja skatu...visu laiku kāds man deva alu-kkas nenormāls...neko `paldies` un lieku tik uz to puišu galdiņa-beigās, nepārspīlējot, tur bija kādas desmit pudeles-pasmējām un noteicu,lai sargā:D un izgāju ārā-priekšā zviedrs-grib atkal dejot tāgadiņu ar mani-uz priekšu! tad jau dejotāju ārā kļuva arvien vairāk...palēcām vēl zviedru vardītes un tad viņš (diemžēl)gribēja mums ar lauru vēl vienu zviedru deju iemācīt-atceros,ka bijām elkoņos un nākamajā brīdī biju absolūti ne graciozā lidojumā ar nosēdienu uz viena ceļa,kleita pa gaisu-stiprākas pa kauna izjūtu bija sāpes.visi glābēji saskrien aplī un, protams, grib celt kājās-vai dieeessss tikai lūdzu,lai ļauj mazliet pasēdēt uz bruģa un palocīties sāpēs un kaunā,kamēr mazliet pāriet(jā,man kādu laiku bija zilais celis-tā izteiksmīgi VISS celis un mīļumiņš sāpēja arī)nabag zviedriņš jutās tiiiik vainīgs.es pat neatžirgu,kad markus jau bija klāt ar rumkōlu-tā jau piecels pat mironi!
tad ir kkāds kiš-miš(piedod,mammīt,bet tas taču bij pēdējais vakars)
un klibs o_zee atkal bij makten draudzīgs-sapazinās ar vēl kkādiem vietējiem-tika iets kkur pēc kkā..šurum burum...
pēcāk atkal iekšā-tāds patukšs-izrādās tur pat ir bijis liels ādas dīvāns,kurā ieslīdēju-uzradās puikas,kas bij pie galdiņa,gribot tel.nr. jā-jā?iedevu veco e-pasta adresi:D (hm..te droš vien tas čeks radās,ko atradu pēc pāris dienām somiņā ar kkādu tel.nr un kisiem)nu nez
tad jau tā ballīte ar laikam barčikā beidzās,jo biju ceļā ar vienu traki modīgi ģērbtu afro puiku,ka zobi un acis vien spīdēj,šis pavadīšot uz residenci...ejam, ejam tāds inteliģents un pieklājīgs students,piepeldēj vēl viens-un tur vēl joprojām vadījās tādas tīri sakarīgas sarunas.tik sāpēj tā kāja ..traki sāpēj,tāpēc ļoti sapriecājos,ka pie mums piebrauca vietējais puika,kas tajā vakarā tika iepazīts(man ir grūtības ar viņu vārdu atcerēšanos-visi ir pedro,alberto),salecām vāģī(šeit mamma droši saķer galvu)tāpēc uzreiz jāpiemin,kad piebraucām pie benzīn tanka un mums pievienojās vēl viens afro- šofera draugs.sanāk,ka biju viena mašīnā ar 4iem,varētu teikt nepazīstamiem,vīriešiem.un šeit atkāpe,visi,kas šo lasa-pazīst mani-esmu bailības un piesardzības iemiesojums(visbiežāk) un tāpēc es pat pati nevaru izskaidrot kāpēc šeit ir pavisam savādāk-ja es neizjustu to pārliecinošo drošības sajūtu-nekad nekāptu!bet viņa ir-lai arī šeit vīrieši ir ar daudz hmm...jā,paaugstinātāku seksualitāti.misķika.lai nu kā lūdzu,lai mani aizved uz `mājiņām` tur,protams,visi pagalmā un ballīt griežas!:)
ar to es beigšu!!!tālākais paliks pie manis.
p.s. no rīta nogulēju sertifikātu izsniegšanu...bet dabūju, dabūju.jātrenē tā valoda tik tālāk
tā bija no tām tukšajām dienām-visi sautējās ārā uz koferiem/šķirās un atkal bildējās.sagaidījām gabrielito un štūrējām uz caldašu disney mūzikas pavadībā.
caldašas stāsts būs drīzumā:)